Ai Saulīte, mēnestiņi

Ai Saulīte, mēnestiņi, kā jūs skaisti mijaties!
Kur dieniņu saule teka, naktī teka mēnestiņš

Ir saulīte, mēnestiņis jāj uz viena kumeliņ`
Kad saulīte nosedloja, mēnestiņis apsedloj`

Divi bija, divi bija, kas miedziņa negulēj`
Mēness, saule negulēja, dienu, nakti tecēdam`

Kas spīdēja vakarāi, kas rītiņa agrumā?
Mēnesītis vakarāi, saulīt` rīta agrumā

Mēnestiņis nezināja, kur saulīte nakti guļ
Vidū jūras virs akmeņa, zelta niedres galiņā

Kur tu teci mēnestiņi ar to zvaigžņu pudurīt`?
Mēs tekami tai zemēi, kur tā silta vasariņ`

Ai saulīte, mēnestiņi, kā jūs skaisti mijaties!
Kur vasaru saule teka, tur tek ziemu mēnestiņš.