Dziesmas
Vēja māte elpu deva,
Ūdens māte – asintiņ`.
Zemes māte – augumiņu,
Jāņu diena svēta diena, līgo, līgo,
Aiz visāmi dieniņām, līgo.
Jāņu dienu Dieva dēls, līgo, līgo,
Saules meitu sveicināja, līgo.
Dieviņš brida rudzu lauku
Ar pelēku mētelīti.
Pacel, Dieviņ, mētelīti,
Lai ziediņi nenobira.
Jāņu dienu svēta diena, līgo,
Aiz visām dieniņām, līgo,
Līgo, līgo, rallallā, līgo, līgo, rallallā, līgo.
Dieviņš bija, Dievs palika,
Dievam gudr(i)s padomiņš:
Dievs kokiem lapas deva,
Dievs vārpiņas tīrumā.
Atveru pret Sauli zīļotus vārtus,
Savu mīļu Saulīti gaidīdama (-is).
Nu sāka Saulīte rotāties(i),
Rami teka rūnavots, zem ozola saknītēm,
Rāmi, rāmi, rāmi, ram 2x
Zem ozola saknītēm, zem peleka akmentiņ
Gāju, gāju garu ceļu, ceļam gala nezināj',
Lieli ceļi, mazi ceļi, visi pilni sudrabiņ'.
Māra svieda akmentiņu - mmm
Pār pelēku jūras vilni - mmm
Lai tas krita skanēdamis - 00ū
Dieviņami azotē`l - ūūū
Rāmi, rāmi, rāmi, rāmi,
Rāmi, rāmi, pamazām.
Pamazām es dzīvoju,
Ozols auga jūriņāi, ozols auga jūriņāi lodaināmi lapiņām.
Tur Saulīte miglu meta uzlēkdama, rietēdam`.
Divi dienas meżā gāju.
It ne nieka neredzēju.
Kad es gāju trešo dienu,
Dieviṇs bija, Dievs palika,
Dievaṇ gudrs padomiṇš:
Dievs kokiem lapas deva,
Dievs vārpiṇas tīrumā.
Šķērsu dienu Saule teka,
Naktī šķērsu Mēnestiņš.
Šķērsu teka Dieva zirgi,
Nevažoti, negrožot`.
Visi meži gunī dega,
Visi ceļi atslēgām.
Ar Dieviņa palīdziņ'
Es visami cauri tikš'.
Mīl katrs baltu maizes riku
Es mīlu lauku rudens pliku
Kad tas stāv kluss un atbrīvots
Es uzkāpu dziedādamis
Baltābola kalniņā.
Lai krīt manas greznas dziesmas
Baltābola ziediņos.
Māte mani kult gribēja
Es noteku lejinā.
Es noteku lejinā
Pie kuplāja ozoliņ.
Lai bij vārdi, kam bij vārdi –
Man pašam stipri vārdi:,
Daugaviņu noturēju,
Mietu dūru vidiņā!
Es stāvēju agru rītu,
Saulītē vērdamās,
Lai Saulīte man iedeva
Vieglu dienas gājumiņu.
Pūt, vējiņi, dzen laiviņu,
Aizdzen mani Kurzemē!
Kurzemniece man solīja
Teku, teku pa celiņu, līgo, līgo,
Uztecēju ziedupīti, līgo,
Uztecēju ziedupīti, līgo, līgo,
Sajāja brammaņi
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)
Augstajā kalnā totari
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)
Dzīvoš ilgi, ne tik ilgi,
Saules mūžu nedzīvošu,-
Ūdentiņis, akmentiņis,
Tie dzīvos Saules mūžu.
Lec, Saulīte, rītā agri,
Spīdi manā sētiņā.
lr man tava gaišumiņa
Vajadzēti vajadzēj'.
Nāc Dieviņi uz manīm,
Šovakaru vakarēt.
Balti mani liepas galdi,
Tira mana istabiņ.