Šķērsu dienu Saule teka,
Naktī šķērsu Mēnestiņš.
Šķērsu teka Dieva zirgi,
Nevažoti, negrožot`.

Krustiem auga bērziem saknes,
Krustiem zvaigznes debesīs.
Krustiem skrēja Dieva zirgi

Neēduši, nedzēruši.

Sen dzirdēju, nu redzēju
Dievam greznu kumeliņ’.
Caur sediemi Saule lēca,
Caur iemauktu Mēnestiņš.

Pavadinas galiņā-i
Tur lec rīta Auseklīt’s.