Lai bij vārdi, kam bij vārdi –
Man pašam stipri vārdi:,
Daugaviņu noturēju,
Mietu dūru vidiņā!

Sita mani, dūra mani,
Kā ozola bluķēniņu,
Neiesita, neiedūra,
Kā tērauda gabalā.

Trim kārtām jostu jozu
Ap resnaju ozoliņu;
Cirta čūska, dzēla bite,
Ne lapiņa nedrebēja.

Bur man burvji, zog man zagļi,
Nevar mani izpostīt:
Dievs man deva to zālīti,
Kur sirsniņa nesāpēja.

Cel, Dieviņ, stipru sētu
Ap to manu augumiņ.
Cel, Dieviņ, stipru sētu,
Ap to manu dvēselīt!
Cel, Dieviņ, stipru sētu
ap to manu māju viet'!

Visi meži guni dega,
Visi ceļi atslēgām;
Ar Dieviņa palīdzību
Visiem gribu cauri tikt.

Esmu, esmu. Kas es esmu?
Esi, esi, kas tu esi.
Dieviņš zina, Laima zina,
Kas bijām, kas būsim.

Dod', Dieviņ, kalnā kāpt,
Ne no kalna lejiņā;
Dod', Dieviņ, otram dot,
Ne no otra mīļi lūgt.