Es stāvēju agru rītu,
Saulītē vērdamās,
Lai Saulīte man iedeva
Vieglu dienas gājumiņu.

Saule brida pa jūriņu
Zeltītiem zābakiem;
Nāc, Saulīte, mīļa, balta,
Aptec manu augumiņu.

Nevienam tāds mūžiņš,
Kā Laimiņa man vēlēja:
Gan rakstīja rīta Saule,
Gan vakara Mēnestiņš.