Visi meži gunī dega,
Visi ceļi atslēgām.
Ar Dieviņa palīdziņ'
Es visami cauri tikš'.

Ej, Laimiņa, tu pa priekšu,
Es tavās(i) pēdiņās.
Nelaid mani to celiņ',
Kur aizgāja ļauna dien'.

Lija lietus, nenolija
Ka nomirku rasiņā.
Rāja tautas, nenorāj'
Kā norāja ļauna dien'.

Dievs, dod manim darbos ieti,
Ne sēdēt(i) istabā.
Dievs, dod manim rasu traukt,
Ne slaucīti asariņ's.

Ej Laimiņa, tu pa priekšu,
Nes roka(i) uguntiņ.
Lai kājiņu neiesper
Asariņu paltīte


let man bija tautiņās(i),
Es nevaru negājus',-
Man Laimiņa apsegus'
Ejamo(i) villainīt'.

Man būs iet(i) guņiem cauri,
Pusēm lauzt(i) atslēdziņ's.
Ar Dieviņa palīdziņ'
Visam varu cauri iet.

Bēgu dienu, bēgu nakti,
Laimas liktā neizbēg'.
Gudrāks Laimas lēmumiņš
Par visiem(i) padomiem.

Kādu mūžu Laima lika,
Tāds bij man(im) jādzīvo.
Nedrīkstēju pāri kāpt
Par Laimiņas likumiņ'.

Gaju, gāju garu ceļu,
Cejam gala nezināj'.
Dievs man bija ceļa draugs,
Laima vārtu vērējiņ'.