Ej Laimiņa tu pa priekšu

Visi meži gunī dega,
Visi ceļi atslēgām.
Ar Dieviņa palīdziņ'
Es visami cauri tikš'.

let man bija tautiņās(i),
Es nevaru negājus',-
Man Laimiņa apsegus'
Ejamo(i) villainīt'.

Ej, Laimiņa, tu pa priekšu,
Es tavās(i) pēdiņās.
Nelaid mani to celiņ',
Kur aizgāja ļauna dien'.

Man būs iet(i) guņiem cauri,
Pusēm lauzt(i) atslēdziņ's.
Ar Dieviņa palīdziņ'
Visam varu cauri iet.

Lija lietus, nenolija
Ka nomirku rasiņā.
Rāja tautas, nenorāj'
Kā norāja ļauna dien'.

Bēgu dienu, bēgu nakti,
Laimas liktā neizbēg'.
Gudrāks Laimas lēmumiņš
Par visiem(i) padomiem.

Dievs, dod manim darbos ieti,
Ne sēdēt(i) istabā.
Dievs, dod manim rasu traukt,
Ne slaucīti asariņ's.

Kādu mūžu Laima lika,
Tāds bij man(im) jādzīvo.
Nedrīkstēju pāri kāpt
Par Laimiņas likumiņ'.

Ej Laimiņa, tu pa priekšu,
Nes roka(i) uguntiņ.
Lai kājiņu neiesper
Asariņu paltīte

Gaju, gāju garu ceļu,
Cejam gala nezināj'.
Dievs man bija ceļa draugs,
Laima vārtu vērējiņ'.