Balta pupa

Man bij` viena, aijā, balta pupa,
Nezināju, kur stădit,
Aijā, rīdi, aijā, rīdi rallā,
Nezināju, kur stãdīt.

lestādīju, aijā, baltu pupu
Baltā smilšu kalniņå.

Tā izauga, aijā, liela gara
Lidz pašām debesĩm

Es uzkāpu, aijā, debesis
Pa tiem pupas zariņiem

Es redzēju, aijā, Dieva dēlu,
Siekiern bites mērījot

Es nokalu, aijā, zobentiņu
No tiem bišu dzeloņiem

Es nocirtu, aijā, jodam galvu
Ar to bišu zobentiņu

Man nošķīda, aijā, brūni svārki
Ar tām joda asinim.

Mīļai Mārai, aijā, pavaicáju,
Kur es viņus izmazgāšu,

Meklē tādu, aijā, ezeriņu,
Kur deviņas upes tek.

Miļai Mārai, aijā, pavaicāju
Kur es viņus izžāvēšu,.

Meklē tādu, aijā, ozoliņu,
Kam deviņas galotnites

Miļai Mārai, aijā, pavaicāju
Kur es viņus paglabāšu

Meklē tādu, aijā, oša lādi,
Kam deviņas atsiēdzinas.

Mīļai Márai, aijā, pavaicaju,
Kad es viņus novalkāšu.

Valkā viņus, aijā, tai dienā
Kad deviņas Saules spid.