Vīru sadziedāšanās Meteņos

Nāc Dieviņi uz manīm,
Šovakaru vakarēt.
Balti mani liepas galdi,
Tira mana istabiņ.

Tumsā sēžu vakarā,
Gaidu Dievu atbraucot,
Laužu skalu, dedzu guni,
Laižu Dievu istabā.

Dieviņš nāca istabā
Lielu platu mētelīti
Nāc Dieviņi saņemiesi,
Šauras manas duraviņ's.

Klusat jauni, klusat veci,
Dievs ienāca istabā,
Dievs ienāca istabā,
Stājas mūsu pulciņā.

Klusat jauni, klusat veci
Dievs ienāca istabā,
Dievs ienāca istabā,
Raudzīt mūsu Dvēseliš

Sajāja brammaņi
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)
Augstajā kalnā totari
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)
Sakāra zobenus
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)
Svētajā kokā.
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)

Svētajam kokam
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)
Deviņi zari,
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)
Ik zara gala
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)
Deviņas lapas,
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)

Ik lapas galā
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)
Deviņi ziedi,
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)
Ik zieda galā
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)
Deviņas ogas.
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)

Atskrēja bitīte,
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)
Paņēma vienu,
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)
Aiznesa mīļ Māras
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)
Mīļ Māras šūpulī.
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)

Vēja māte elpu deva,

Ūdens māte – asintiņ`.

Zemes māte – augumiņu,

Uguns māte – dzirkstelīt.

Dieviņš manu dvēselīti

Trim krustiemi pārkrustīj`.

Mīļā Māra augumiņu

Šūpulītī izšūpoj`.

Laimes māte godu deva

Dzīvot baltā zemītē.

Pērkon tēvs`i karstu sirdi

Ceļu ceļus nostaigāt.

Priekšā redzu austras koku,

Daugaviņa līdzi plūst.

Saule manīm ceļu rāda,

Mēnestiņis nosargāj.

Dieva dēlu pulkā jāju,

Saules meitām līdzi dzied`.

Sudrab` saktas, zelta kurpes,

Balts raženis kumeliņš.

Dziļi meži – manas mājas,

Plašas druvas – tēva sēt`.

Jūra tālu laivu nesa,

Auseklītis ceļu rād`.

Liepas, egles – manas māsas,

Ozoliņi – bāleliņ`.

Ja ar Dievu es dzīvoju,

Visa zeme līdzi dzied.

Vienu dziesmu es dziedāju

Ar šo baltu pasaulīt`.

Ar zvaigznēm`i debesīsi

Ar tiem jūras dziļumiem.

Māte mani kult gribēja
Es noteku lejinā.

Es noteku lejinā
Pie kuplāja ozoliņ.

Gar kuplāju ozoliņu
Sudrabina upe tek.

Sudrabina upe tek
Deviņām attekām.

Devītā attekā
Dieva dēls pirti dar'.

Dieva dēis pirti dara,
Zelta spāres spārēdams.

Zelta spāres spārēdams,
Zelta sūnas sūnodams.

Saules meita pērties gāja
Zeita slota rociņā.

Zelta slota rociņā,
Zīda kreklis azotě.

Zvaigznes nesa ūdentiņu
Ar dimanta kausiņiem.

Menestiņis garu meta
Ar sudraba biķerīt.

Met, Mēnesi, pamazāmi,
Lai nelūst zelta zar`.

Lai nelūst zelta zar`
Lai dabů Dieva dēls.

Teku, teku pa celiņu, līgo, līgo,
Uztecēju ziedupīti, līgo,

Uztecēju ziedupīti, līgo, līgo,
Nevarēju pāri tikt, līgo,

Kad paņēmu ziedu sauju, līgo, līgo,
Tad varēju pāri tikt, līgo.

Teku, teku pa celiņu,
Uztecēju zeltupīti,

Uztecēju zeltupīti,
Nevarēju pāri tikt,

Kad paņēmu zelta sauju,
Tad varēju pāri tikt.

Teku, teku pa celiņu,
Uztecēju Saules muižu,

Uztecēju Saules muižu,
Nevarēju garām tikt,

Kad paņēmu Saules meitu,
Tad varēju garām tikt.

Teku, teku pa celiņu,
Uztecēju brāļu sētu,

Uztecēju brāļu sētu,
Nevarēju iekšā tikt,

Pirmais brālis vārtus vēra,
Tam iedevu ziedu sauju.

Otrais brālis durvis vēra,
Tam iedevu zelta sauju,

Pastarītis krēslu cēla,
Tam iedevu Saules meitu,

Tam iedevu Saules meitu,
Visu mūžu līgaviņ'.

Dzīvoš ilgi, ne tik ilgi,
Saules mūžu nedzīvošu,-
Ūdentiņis, akmentiņis,
Tie dzīvos Saules mūžu.

Tēvu tēvi laipas meta,
Bērnu bērni laipotāji.
Tā, bērniņi, laipojat,
Ka pietika mūžiņam.

Nesmejati, jūs, ļautiņi,
Ne smieklam es atnācu,
Es atnācu uguntiņu
Ar basām kājiņām.

Ne nabaga bērniņš biju,
Ne caur roku klausījos.
Pate klaipu griezējiņa,
Citam rikas devējiņa.

Pūt, vējiņi, dzen laiviņu,
Aizdzen mani Kurzemē!

Kurzemniece man solīja
Sav' meitiņu malējiņ'.

Sen dzirdēju, nu redzēju
Kurzemītes greznumiņ'.

Dieva dēli jumtus juma,
Zelta spāres spārodam'.

Saules meitas līgojās,
Zelta sietus sijādam's.

Solīt sola, bet nedeva,
Teic man' ceļa gājējiņ'.

Pats paņemšu līgaviņu,
Zelta sietu sijātāj'.

Kam tās vara dzirnutiņas
Dižozola galiņā.

Dieva dēlu dzirnutiņas,
Saules meita malejiņ.

Dod, Dieviņi, daudz dieniņu,
Dzirnutiņas miltojot'!

Nes, vējiņi, laiviņāi
Kurzemītes līgaviņ'.

Mīl katrs baltu maizes riku
Es mīlu lauku rudens pliku

Kad tas stāv kluss un atbrīvots
Kad beidzies apkūlību gods

Nekas nav palicis vairs topus
Viss savācies un beidzot kopus

Mēs varam brāļi pasēdēt
Un norunāt, ka vairāk pret

Viens otru sliktu nedarīsim
Jo mūži ir kā rudzi īsi

Un galā viena vārpa vien
Pat ja nav vēja katru dien

Es otrai vārpai paklanos,
Es negaidu, ka man ko dos

Es stāvu uz stiebra zaļā kāta,
Man tikai ziedēšana prātā

Un graudi, ko es tikko jaužu
Tie manī ir jau mūsu ļaužu

Es uzkāpu dziedādamis
Baltābola kalniņā.
Lai krīt manas greznas dziesmas
Baltābola ziediņos.

Ziedi, ziedi, āra pļava,
Dzelteniemi ziediņiemi.
Drīz nāks tavi pļāvējiņi,
Dzelteniemi matiņiemi.

Balts es gāju sienu pļauti
Baltābola kalniņāi.
Baltu ģērbu, baltu vilku,
Balts bij manis augumiņis.

Visapkārti gaisma ausa,
Vidū Saule ritināja;
Visapkārti zelta josta,
Vidū manis augumiņis.

Visapkārt gaisma ausa,
Vidū saule ritināj';
Visapkārt zelta josta,
Vidū mana Tēva sēta.

Visapkārt gaisma ausa,
Vidū saule ritināj';
Visapkārt zelta josta,
Vidū mana Tēvuzeme.

Visapkārt gaisma ausa,
Vidū saule ritināj';
Visapkārt zelta josta,
Vidū visa pasaulīte.

Visi meži gunī dega,
Visi ceļi atslēgām.
Ar Dieviņa palīdziņ'
Es visami cauri tikš'.

let man bija tautiņās(i),
Es nevaru negājus',-
Man Laimiņa apsegus'
Ejamo(i) villainīt'.

Ej, Laimiņa, tu pa priekšu,
Es tavās(i) pēdiņās.
Nelaid mani to celiņ',
Kur aizgāja ļauna dien'.

Man būs iet(i) guņiem cauri,
Pusēm lauzt(i) atslēdziņ's.
Ar Dieviņa palīdziņ'
Visam varu cauri iet.

Lija lietus, nenolija
Ka nomirku rasiņā.
Rāja tautas, nenorāj'
Kā norāja ļauna dien'.

Bēgu dienu, bēgu nakti,
Laimas liktā neizbēg'.
Gudrāks Laimas lēmumiņš
Par visiem(i) padomiem.

Dievs, dod manim darbos ieti,
Ne sēdēt(i) istabā.
Dievs, dod manim rasu traukt,
Ne slaucīti asariņ's.

Kādu mūžu Laima lika,
Tāds bij man(im) jādzīvo.
Nedrīkstēju pāri kāpt
Par Laimiņas likumiņ'.

Ej Laimiņa, tu pa priekšu,
Nes roka(i) uguntiņ.
Lai kājiņu neiesper
Asariņu paltīte

Gaju, gāju garu ceļu,
Cejam gala nezināj'.
Dievs man bija ceļa draugs,
Laima vārtu vērējiņ'.