Saulgriežu sadziedāšanās

Vēja māte elpu deva,

Ūdens māte – asintiņ`.

Zemes māte – augumiņu,

Uguns māte – dzirkstelīt.

Dieviņš manu dvēselīti

Trim krustiemi pārkrustīj`.

Mīļā Māra augumiņu

Šūpulītī izšūpoj`.

Laimes māte godu deva

Dzīvot baltā zemītē.

Pērkon tēvs`i karstu sirdi

Ceļu ceļus nostaigāt.

Priekšā redzu austras koku,

Daugaviņa līdzi plūst.

Saule manīm ceļu rāda,

Mēnestiņis nosargāj.

Dieva dēlu pulkā jāju,

Saules meitām līdzi dzied`.

Sudrab` saktas, zelta kurpes,

Balts raženis kumeliņš.

Dziļi meži – manas mājas,

Plašas druvas – tēva sēt`.

Jūra tālu laivu nesa,

Auseklītis ceļu rād`.

Liepas, egles – manas māsas,

Ozoliņi – bāleliņ`.

Ja ar Dievu es dzīvoju,

Visa zeme līdzi dzied.

Vienu dziesmu es dziedāju

Ar šo baltu pasaulīt`.

Ar zvaigznēm`i debesīsi

Ar tiem jūras dziļumiem.

Nāc Dieviņi uz manīm,
Šovakaru vakarēt.
Balti mani liepas galdi,
Tira mana istabiņ.

Tumsā sēžu vakarā,
Gaidu Dievu atbraucot,
Laužu skalu, dedzu guni,
Laižu Dievu istabā.

Dieviņš nāca istabā
Lielu platu mētelīti
Nāc Dieviņi saņemiesi,
Šauras manas duraviņ's.

Klusat jauni, klusat veci,
Dievs ienāca istabā,
Dievs ienāca istabā,
Stājas mūsu pulciņā.

Klusat jauni, klusat veci
Dievs ienāca istabā,
Dievs ienāca istabā,
Raudzīt mūsu Dvēseliš

Sidrabiņa lietiņš lija (kaladū kaladū) 

Ziemassvētku vakarā(i).(kaladū kaladū)

Visi sīki žagariņi (kaladū kaladū)

Sudrabiņu vizināja.(kaladū kaladū)

Visu nakti sveces dega (kaladū kaladū)

Sidrabiņa lukturos(i). (kaladū kaladū)

Mēnestiņ(i)s ceļu rāda (kaladū kaladū)

Saules meitas vedējiem(i). (kaladū kaladū)

Saule deva savu meitu (kaladū kaladū)

No veļiem šai zemē. (kaladū kaladū)

Māte mani kult gribēja
Es noteku lejinā.

Es noteku lejinā
Pie kuplāja ozoliņ.

Gar kuplāju ozoliņu
Sudrabina upe tek.

Sudrabina upe tek
Deviņām attekām.

Devītā attekā
Dieva dēls pirti dar'.

Dieva dēis pirti dara,
Zelta spāres spārēdams.

Zelta spāres spārēdams,
Zelta sūnas sūnodams.

Saules meita pērties gāja
Zeita slota rociņā.

Zelta slota rociņā,
Zīda kreklis azotě.

Zvaigznes nesa ūdentiņu
Ar dimanta kausiņiem.

Menestiņis garu meta
Ar sudraba biķerīt.

Met, Mēnesi, pamazāmi,
Lai nelūst zelta zar`.

Lai nelūst zelta zar`
Lai dabů Dieva dēls.

Tumsā gāju vakarā, kur man ņemti ceļa draug'?
Dieviņš manīm ceļa draugs, Laima ceļa rādītāj'.
Es iesāku garu ceļu, no Dieviņa ratus ņēm'.
Klusu teka Dieva rati, joda suņi nedzirdēj'.
Nebijosi biedējams, ne ceļā traucējams.
Zināj' savu drošu sirdi kā aso zobentiņ'.
Augstāk dzied cirulītis pār visiem putniņiem.
Gudrāks Laimas lēmumiņš pār visiem padomiem.
Ej, bērniņ, taisnu ceļu, runā taisnu valodiņ'.
Tad Dieviņš palīdzēs taisnu ceļu nostaigāt.

Snieg sniedziņis, putināja,

Laukā manis kumeliņis.

Pārskrej manis kumeliņis,

Sniega pītes mētādams.

Ņem, māsiņa, baltu sagšu,

Apsedz manu kumeliņu.

Kumeliņa galvu glaudu

Ar abāmi rociņāmi,

Tas iznesa augumiņu

Caur deviņi zobentiņi.

Tris upītes zelta tek
Gar bāliņa pagalmiņu.

Vienā dzēra raibas govis,
Otrā sirmi kumeliņi;

Trešajā upītē,
Tur māsiņa mazgājās.

Ne es labi nezināju,
Kas dzīvoja šai sētā;

Vai Dieviņis še dzīvoja,
Vai bagāti bāleliņi:

Visi koki pie kociņa
Sudrabiņa lapiņām.

Nevienam tāda dzīve,
Kā manam brālīšam:

Visapkārt bērzu birze,
Vidū saule rotājās.

Sajāja brammaņi
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)
Augstajā kalnā totari
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)
Sakāra zobenus
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)
Svētajā kokā.
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)

Svētajam kokam
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)
Deviņi zari,
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)
Ik zara gala
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)
Deviņas lapas,
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)

Ik lapas galā
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)
Deviņi ziedi,
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)
Ik zieda galā
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)
Deviņas ogas.
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)

Atskrēja bitīte,
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)
Paņēma vienu,
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)
Aiznesa mīļ Māras
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)
Mīļ Māras šūpulī.
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)

Gauži raud Saulīte ābeļu dārzā,
Ābelei nokrita zeltābolītis.
Neraudi, Saulīte, Dievs dara citu,
No vara, no zelta, no sudrabiņa.

Ko gan tā Saulīte tik gauži rauda?
Jūrā nogrima sudraba laiva.
Neraudi, Saulīte, Dievs dara citu,
No vara, no zelta, no sudrabiņa.

Ko gan tā Saulīte tik gauži rauda?
Rīgā pazuda dimanta rati.
Neraudi, Saulīte, Dievs dara citu,
No vara, no zelta, no sudrabiņa.

Dzīvoš ilgi, ne tik ilgi,
Saules mūžu nedzīvošu,-
Ūdentiņis, akmentiņis,
Tie dzīvos Saules mūžu.

Tēvu tēvi laipas meta,
Bērnu bērni laipotāji.
Tā, bērniņi, laipojat,
Ka pietika mūžiņam.

Nesmejati, jūs, ļautiņi,
Ne smieklam es atnācu,
Es atnācu uguntiņu
Ar basām kājiņām.

Ne nabaga bērniņš biju,
Ne caur roku klausījos.
Pate klaipu griezējiņa,
Citam rikas devējiņa.

Pūt, vējiņi, dzen laiviņu,
Aizdzen mani Kurzemē!

Kurzemniece man solīja
Sav' meitiņu malējiņ'.

Sen dzirdēju, nu redzēju
Kurzemītes greznumiņ'.

Dieva dēli jumtus juma,
Zelta spāres spārodam'.

Saules meitas līgojās,
Zelta sietus sijādam's.

Solīt sola, bet nedeva,
Teic man' ceļa gājējiņ'.

Pats paņemšu līgaviņu,
Zelta sietu sijātāj'.

Kam tās vara dzirnutiņas
Dižozola galiņā.

Dieva dēlu dzirnutiņas,
Saules meita malejiņ.

Dod, Dieviņi, daudz dieniņu,
Dzirnutiņas miltojot'!

Nes, vējiņi, laiviņāi
Kurzemītes līgaviņ'.

Pūti, pūti, ziemelīti, kaladū, kaladū,
Ziemassvētku vakariņu, kaladū, kaladū.

Klētī pūti miežus, rudzus, kaladū, kaladū,
Stallī bērus kumeliņus, kaladū, kaladū.

Eima bišu klausīties(i), kaladū, kaladū,
Ziemassvētku vakarā(i), kaladū, kaladū.

Ja bitītes daiļi dzieda, kaladū, kaladū,
Tad būs silta vasariņa, kaladū, kaladū.

Ziemassvētki – liela diena, kaladū, kaladū
Tie Dievam(i) dārgi laiki, kaladū, kaladū.

Ziemassvētki bluķi vilka, kaladū, kaladū,
Liela diena šūpli kāra, kaladū, kaladū.

Sen gaidīju, nu atnāca, kaladū, kaladū,
Tie bagāti Ziemassvētki, kaladū, kaladū.

Ziemassvētki sabraukuši, kaladū, kaladū,
Rakstītām(i) kamanām(i), kaladū, kaladū.

Eita laukā, saimnieki, kaladū, kaladū,
Saņemati Ziemassvētkus, kaladū, kaladū.

Laužat skalus, pūšat guni, kaladū, kaladū,
Laižat Dievu istabā, kaladū, kaladū.

Dieviņš stāvēj' aiz vārtiem(i), kaladū, kaladū,
Nosvīdušu kumeliņu, kaladū, kaladū.

Dievs ienāca istabā, kaladū, kaladū,
Vaicā nama saimenieka, kaladū, kaladū.

Tas bij nama saimenieks, kaladū, kaladū,
Kas sēž galda galiņā, kaladū, kaladū.

Kas sēž galda galiņā(i), kaladū, kaladū,
Baltā linu krekliņā, kaladū, kaladū.

Šķērsu dienu Saule teka,
Naktī šķērsu Mēnestiņš.

Šķērsu teka Dieva zirgi,
Nevažoti, negrožot`.

Krustiem auga bērziem saknes,
Krustiem zvaigznes debesīs.

Krustiem skrēja Dieva zirgi

Neēduši, nedzēruši.

Sen dzirdēju, nu redzēju
Dievam greznu kumeliņ’.

Caur sedliemi Saule lēca,
Caur iemauktu Mēnestiņš.

Pavadinas galiņā-i
Tur lec rīta Auseklīt’s.

Pie Dieviņa gari galdi, gari galdi 

Tur sēž pati mīļā Māra, mīļā Mār' 

Tur sēž pati mīļā Māra, mīļā Māra

Villainītes rakstīdama, rakstīdam'.

Izrakstīja, saskaitīja, saskaitīja,

Atdod Dieva rociņās(i), rociņās.

Nu, Dieviņi, Tava vaļa, Tava vaļa, 

Nu Tavās(i) rociņās(i), rociņās.

Nu Tavās(i) rociņās(i), rociņās(i)

Pašas Laimes atslēdziņa, atslēdziņ'.

Dod, Dieviņi, kalnā kāpt(i), kalnā kāpt(i),

Ne no kalna lejiņā(i), lejiņā.

Dod, Dieviņi, otram dot(i), otram dot(i), 

Ne no otra mīļi lūgt(i), mīļi lūgt.

Dod dieciņi dodamo, dodamo(i)

Es saņemšu ņemamo, ņemamo(i)

Es saņemšu ņemamo, ņemamo(i)

Ar abām(i), rociņām, rociņām(i)

Ar abām(i), rociņām(i), rociņām(i)

Ar balto(i) dvēselīti, dvēselīt

Visi meži gunī dega,
Visi ceļi atslēgām.
Ar Dieviņa palīdziņ'
Es visami cauri tikš'.

let man bija tautiņās(i),
Es nevaru negājus',-
Man Laimiņa apsegus'
Ejamo(i) villainīt'.

Ej, Laimiņa, tu pa priekšu,
Es tavās(i) pēdiņās.
Nelaid mani to celiņ',
Kur aizgāja ļauna dien'.

Man būs iet(i) guņiem cauri,
Pusēm lauzt(i) atslēdziņ's.
Ar Dieviņa palīdziņ'
Visam varu cauri iet.

Lija lietus, nenolija
Ka nomirku rasiņā.
Rāja tautas, nenorāj'
Kā norāja ļauna dien'.

Bēgu dienu, bēgu nakti,
Laimas liktā neizbēg'.
Gudrāks Laimas lēmumiņš
Par visiem(i) padomiem.

Dievs, dod manim darbos ieti,
Ne sēdēt(i) istabā.
Dievs, dod manim rasu traukt,
Ne slaucīti asariņ's.

Kādu mūžu Laima lika,
Tāds bij man(im) jādzīvo.
Nedrīkstēju pāri kāpt
Par Laimiņas likumiņ'.

Ej Laimiņa, tu pa priekšu,
Nes roka(i) uguntiņ.
Lai kājiņu neiesper
Asariņu paltīte

Gaju, gāju garu ceļu,
Cejam gala nezināj'.
Dievs man bija ceļa draugs,
Laima vārtu vērējiņ'.