Vīru sadziedāšanās Siguldā

Nāc Dieviņi uz manīm,
Šovakaru vakarēt.
Balti mani liepas galdi,
Tira mana istabiņ.

Tumsā sēžu vakarā,
Gaidu Dievu atbraucot,
Laužu skalu, dedzu guni,
Laižu Dievu istabā.

Dieviņš nāca istabā
Lielu platu mētelīti
Nāc Dieviņi saņemiesi,
Šauras manas duraviņ's.

Klusat jauni, klusat veci,
Dievs ienāca istabā,
Dievs ienāca istabā,
Stājas mūsu pulciņā.

Klusat jauni, klusat veci
Dievs ienāca istabā,
Dievs ienāca istabā,
Raudzīt mūsu Dvēseliš

Lec, Saulīte, rītā agri,
Spīdi manā sētiņā.
lr man tava gaišumiņa
Vajadzēti vajadzēj'.

Saules meita jūru brida
Vainadziņu vien redzēj.
Sanācieti, Dieva dēli,
Glābiet saules dvēselīt'.

Lec, Saulīte, rītā agri
Lec ar Dieva palīdziņ';
Vakarā noiedama
Spodrē manu dvēselīt'.

Sudraboti gaiļi dzied
Zelta kalna galiņā.
Ceļatiesi, Saules meitas,
Zīda diegus šķeterēt.

Noriet Saule vakarā
Meža galus zeltīdam:
Uzlec zeltu sijādama,
Sudrabiņu vētīdam'.

Dieviņ' tavu likumiņu -
Gaiša diena, gaiša nakts;
Dienu gaiši Saule spīd,
Naktī gaiša mēnesnīc'.

Dzīvoš ilgi, ne tik ilgi,
Saules mūžu nedzīvošu,-
Ūdentiņis, akmentiņis,
Tie dzīvos Saules mūžu.

Tēvu tēvi laipas meta,
Bērnu bērni laipotāji.
Tā, bērniņi, laipojat,
Ka pietika mūžiņam.

Nesmejati, jūs, ļautiņi,
Ne smieklam es atnācu,
Es atnācu uguntiņu
Ar basām kājiņām.

Ne nabaga bērniņš biju,
Ne caur roku klausījos.
Pate klaipu griezējiņa,
Citam rikas devējiņa.

Sajāja brammaņi
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)
Augstajā kalnā totari
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)
Sakāra zobenus
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)
Svētajā kokā.
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)

Svētajam kokam
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)
Deviņi zari,
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)
Ik zara gala
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)
Deviņas lapas,
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)

Ik lapas galā
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)
Deviņi ziedi,
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)
Ik zieda galā
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)
Deviņas ogas.
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)

Atskrēja bitīte,
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)
Paņēma vienu,
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)
Aiznesa mīļ Māras
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)
Mīļ Māras šūpulī.
(totari to raitaitā raitaitā radu ridu raitaitā rotā)

Teku, teku pa celiņu, līgo, līgo,
Uztecēju ziedupīti, līgo,

Uztecēju ziedupīti, līgo, līgo,
Nevarēju pāri tikt, līgo,

Kad paņēmu ziedu sauju, līgo, līgo,
Tad varēju pāri tikt, līgo.

Teku, teku pa celiņu,
Uztecēju zeltupīti,

Uztecēju zeltupīti,
Nevarēju pāri tikt,

Kad paņēmu zelta sauju,
Tad varēju pāri tikt.

Teku, teku pa celiņu,
Uztecēju Saules muižu,

Uztecēju Saules muižu,
Nevarēju garām tikt,

Kad paņēmu Saules meitu,
Tad varēju garām tikt.

Teku, teku pa celiņu,
Uztecēju brāļu sētu,

Uztecēju brāļu sētu,
Nevarēju iekšā tikt,

Pirmais brālis vārtus vēra,
Tam iedevu ziedu sauju.

Otrais brālis durvis vēra,
Tam iedevu zelta sauju,

Pastarītis krēslu cēla,
Tam iedevu Saules meitu,

Tam iedevu Saules meitu,
Visu mūžu līgaviņ'.

Šķērsu dienu Saule teka,
Naktī šķērsu Mēnestiņš.
Šķērsu teka Dieva zirgi,
Nevažoti, negrožot`.

Krustiem auga bērziem saknes,
Krustiem zvaigznes debesīs.
Krustiem skrēja Dieva zirgi

Neēduši, nedzēruši.

Sen dzirdēju, nu redzēju
Dievam greznu kumeliņ’.
Caur sediemi Saule lēca,
Caur iemauktu Mēnestiņš.

Pavadinas galiņā-i
Tur lec rīta Auseklīt’s.

Es stāvēju agru rītu,
Saulītē vērdamās,
Lai Saulīte man iedeva
Vieglu dienas gājumiņu.

Saule brida pa jūriņu
Zeltītiem zābakiem;
Nāc, Saulīte, mīļa, balta,
Aptec manu augumiņu.

Nevienam tāds mūžiņš,
Kā Laimiņa man vēlēja:
Gan rakstīja rīta Saule,
Gan vakara Mēnestiņš.

Pūt, vējiņi, dzen laiviņu,
Aizdzen mani Kurzemē!

Kurzemniece man solīja
Sav' meitiņu malējiņ'.

Sen dzirdēju, nu redzēju
Kurzemītes greznumiņ'.

Dieva dēli jumtus juma,
Zelta spāres spārodam'.

Saules meitas līgojās,
Zelta sietus sijādam's.

Solīt sola, bet nedeva,
Teic man' ceļa gājējiņ'.

Pats paņemšu līgaviņu,
Zelta sietu sijātāj'.

Kam tās vara dzirnutiņas
Dižozola galiņā.

Dieva dēlu dzirnutiņas,
Saules meita malejiņ.

Dod, Dieviņi, daudz dieniņu,
Dzirnutiņas miltojot'!

Nes, vējiņi, laiviņāi
Kurzemītes līgaviņ'.

Mīl katrs baltu maizes riku
Es mīlu lauku rudens pliku

Kad tas stāv kluss un atbrīvots
Kad beidzies apkūlību gods

Nekas nav palicis vairs topus
Viss savācies un beidzot kopus

Mēs varam brāļi pasēdēt
Un norunāt, ka vairāk pret

Viens otru sliktu nedarīsim
Jo mūži ir kā rudzi īsi

Un galā viena vārpa vien
Pat ja nav vēja katru dien

Es otrai vārpai paklanos,
Es negaidu, ka man ko dos

Es stāvu uz stiebra zaļā kāta,
Man tikai ziedēšana prātā

Un graudi, ko es tikko jaužu
Tie manī ir jau mūsu ļaužu

Es uzkāpu dziedādamis
Baltābola kalniņā.
Lai krīt manas greznas dziesmas
Baltābola ziediņos.

Ziedi, ziedi, āra pļava,
Dzelteniemi ziediņiemi.
Drīz nāks tavi pļāvējiņi,
Dzelteniemi matiņiemi.

Balts es gāju sienu pļauti
Baltābola kalniņāi.
Baltu ģērbu, baltu vilku,
Balts bij manis augumiņis.

Visapkārti gaisma ausa,
Vidū Saule ritināja;
Visapkārti zelta josta,
Vidū manis augumiņis.

Visapkārt gaisma ausa,
Vidū saule ritināj';
Visapkārt zelta josta,
Vidū mana Tēva sēta.

Visapkārt gaisma ausa,
Vidū saule ritināj';
Visapkārt zelta josta,
Vidū mana Tēvuzeme.

Visapkārt gaisma ausa,
Vidū saule ritināj';
Visapkārt zelta josta,
Vidū visa pasaulīte.